Kopumā uzskatu, ka 24 gadu laikā ainavas pētniecības metodes un instrumenti ir progresējuši ļoti ātri, tāpat ainavā ir notikušas neatgriezeniskas pārmaiņas, pateicoties cilvēka darbībai, tam, ka Latvijā nav pietiekami speciālistu un izpratnes par to, kā ainavu saglabāt. Tomēr moderno tehnoloģiju ienākšana ir fiksējusi ainavas, kas vairs nepastāv, bet ir iespējama to analīze un atjaunošana, ja nepieciešams. Nākotnē ainavas nozīmība augs, tas vērojams jau tagad, jo ainavekoloģija ir nozīmīgs pētījuma jautājums ar relatīvi īsu pētniecības vēsturi un lielu speciālistu loku, kas ar to nodarbojas, tāpat jau pieminētā plānošana un arheoloģija. Ainavas mūsdienās tiek iesaistītas arī politisku un ekonomisku jautājumu risināšanā, kā arī palielinās nozīme lietišķos pētījumos – vides monitoringā, urbanizācijas un transporta jautājumos, tūrismā un rekreācijā u.c. jomās (Zariņa, A., 2014).Manuprāt, ainavas aizsardzība ir jāveic daudz kvalitatīvāk un kopumā nākotnē tai jāpievērš daudz vairāk uzmanības. Kopš 90. gadiem ir palielinājusies interese par pētniecību, ievērojami uzlabojušies instrumenti, ar ko iespējams ainavu pētīt, bet metodes palikušas nemainīgas līdz pat mūsdienām. …