Bet ja jūs teiksit, ka bijāt nobažījies, tas jau nozīmēs, ka mēģināt radīt iespaidu, panākt efektu uz apkārtējiem, tie jau būs meli.” Šim es nevaru nepiekrist, cilvēkiem patiesi ir tieksmes vienmēr visu izskaistināt, padarīt klausītājiem tīkamāku un līdz ar to patiesība zūd jau pirmajos atstāstījuma teikumus. Pie reizes nekad nebūs iespējams atstāstīt visu tieši tā, kā tas ir noticis, tam vienkārši pietrūkst spēja sameklēt pareizos vārdus vai pat nepietiekama valodas bagātība.
Vēlāk Hugo un Džeimsa sarunā ievijās jaunas tēmas par komunikāciju un teorijām :„Mēs esam racionāli dzīvnieki, citiem vārdiem sakot, tādi, kas formulē teorijas.” (…) „Idejas ir kā nauda. Apgrozībai nepieciešama kāda vispārpieņemta monēta. Komunikācijai izmanto tos jēdzienus, kuri guvuši panākumus.” Arī šie divi citāti sevī ievij dzīves patiesības, kas arī atspoguļojas 19.gs. cilvēku domāšanas veidā- ir ļoti sarežģīti pārliecināt kādu rīkoties pēc noteiktiem principiem, ja viņš šos principus nav dzirdējis jau kaut kur iepriekš. Cilvēkus tajā laikā bija vieglāk pārliecināt par ko jau pastāvušu nevis jaunām idejām, jo jau vairakkārt jaunās idejas bija viņus smagi pievīlušas novedot līdz par karam.
Viedoklis par grāmatu
Lasot šo grāmatu es vairakkārt aizdomājos par kādu no izteiktajām idejām, kas man likās ļoti saistošas un galvenais- patiesas. Šī ir grāmata, kuru es ieteiktu izlasīt arī citiem. Tajā nav sarežģīta valoda vai tik dziļi spriedelējumi, ka tos bez iedziļināšanās nebūtu iespējams saprast. Tā ir aizraujoša ar daudz, dažādajiem notikumu pavērsieniem un savdabīgo humoru. Nav iespējams nejust līdzi tēliem, jo sajūtas aprakstītas tik reālas, ka izlasot teikumus, kuri ir šķietami negaidīti sirds sažņaudzas. Manuprāt, izcils autores darbs.
…
