*Par Kaligulu iz vēstures: Albēram Kamī, izcilajam franču eksistenciālisma filozofam, bija tikai 25 gadi, kad viņš uzrakstīja lugu Kaligula (1938), brīvi interpretēdams faktus no Senās Romas vēstures, kurus pasmēla no Svetonija Divpadsmit Cēzaru dzīves aprakstiem. Par savu varoni Kamī izraudzīja pretrunīgo un mīklaino gados jauno Romas imperatoru Gaju Cēzaru, sauktu par Kaligulu, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē „zābaciņš”. Pirmo Kaligulas valdīšanas gadu, kad tas 37. gadā nomainīja vardarbīgā nāvē mirušo nežēlīgo Tibēriju, sāka dēvēt par Romas otro dzimšanu – tik taisnīgs un tikumīgs visiem šķita jaunais valdnieks. Taču tad Kaligulas apziņā un rīcībā notiek grūti izskaidrojams lūzums, kas viņa īsās valdīšanas turpmākos (un pēdējos) trīs gadus pārvērš nebeidzamu asiņainu slepkavību un patoloģisku izvirtību virtenē un kas vēsturniekiem viņu liek pielīdzināt Neronam – cilvēces vēsturē par vislielākās nežēlības simbolu kļuvušajam Romas imperatoram [šo raksta S. Radzobe]
LAIKS UN TELPA
Darbība notiek Romā, imperatora pilī. Lugas laikā darbības vieta būtiski nemainās, taču parādās viesību galds, dzīru situācija. Kaligulam patika bieži rīkot dzīres un tad viņš uzaicināja arī augstmaņu sievas, no kurām izvēlējās sev tīkamāko, lūk, arī lugā dzīru laikā parādās Kaligulas perversijas.
Laiks – Kamī lugā nemin konkrētu laiku, taču Kaligula ir Romas Impērijas vadonis, tātad faktiski tas ir mūsu ēras pats sākums, bet tikpat labi šādas Kaligulas darbojas arī mūsdienās, jo kā ne kā Kamī lugu ir sarakstījis 38. gadā, kad centrā ir divas autoritārā režīma personības, nežēlīgi tirāni – Staļins un Hitlers.
Par laiku – luga sākas ar to, ka tiek paziņots Kaligula vairākas dienas pazudis, kopš viņa māsas, mīļākās Druzillas nāves. Tad uzrodas Kaligula, galīgi apjucis, pārmainījies. Un otrais cēliens notiek jau pēc trīs gadiem. Šo trīs gadu laikā notikušas briesmu lietas. Kaligula nav bijis žēlīgs ne pret vienu - viņš konfiscējis Patriciāna īpašumu, nogalinājis Scipiona tēvu, Oktāvijam atņēmis sievu un piespieda viņu strādāt savā publiskajā namā, nogalinājis Lepīdija dēlu. Notiek sazvērēšanās.
būtiski ir rekvizīti: spogulis un gongs. Spogulis – tajā Kaligula ik pa laikam ieskatās. Varbūt tāpēc, ka iz vēstures faktiem Kaligula sevi uzskatīja par dievu zemes virsū, viņš varēja saniknoties tāpēc vien, ja kāds atteicās pielūgt viņa attēlu. Bet luga liek saprast, ka sava attēla uzlūkošana.…