Aktiera loma laikmetīgajā teātrī vēl joprojām mainās. Aktieri ir parasti atbildējuši par to, lai izprastu un iejustos kādā tēlā un stāstītu stāstus, taču ar jaunas formas teātra izrādēm, piemēram, ar tādu teātra kolektīvu kā Rimini Protokoll, aktieru lomas ir mainījušas savu būtību. Aktieri nav vairs cilvēki, kas iegaumējuši tekstus un iemācījušies “iejusties cita kurpēs” kādam konkrētam tēlam, bet tie arī var būt viņi paši, spēlējot daudzšķautnainu lomu teātrī, kas ir dokumentāls. Dokumentāls teātris ir tāds, kas saistās ar pasauli kādu mēs to pieredzam, pieredze tik komplicēta, ka mēs to reizēm nespējam uztvert. Laikmetīgajam teātrim ir raksturīga jauna formas meklēšana, forma, kas neatrāda realitāti, bet pamata būtībā mēģina izprast realitāti. …