Alberts Šveicers "Kultūras krīze un ētika"

A. Šveicers uzskata: „ [..] zināšanu un varēšanas panākumu apmāti, nepārdomājām, kādās briesmās nokļūstam, noniecinot kultūras garīgā aspekta vērtību, toties ļāvāmies naivam apmierinājumam par mūsu lieliskajiem materiālajiem sasniegumiem un nomaldījāmies uz neticami ārišķotu kultūras izpratni.” [1; 18.lpp.]. Garīgās vērtības, manuprāt, vienmēr būs svarīgākas par materiālajām, kaut gan mūsdienu pasaulē materiālajām vērtībām tiek piešķirta ļoti liela nozīme, galu galā garīgās kultūras nozīme vienmēr būs spēcīgāka nekā materiālā.
Pēdējo gadu laikā visa pasaule pārcieš ekonomisko krīzi, kas ietekmē arī kultūru, tāpēc varētu teikt, ka arī mūsdienās valda kultūras krīze, kas tāpat kā Šveicera darba fragmentā cieš no cilvēku aizņemto dzīvju, laika trūkuma veidojot pašiem savu dzīves kultūru. Pēc manām domām, Šveicers spilgti atspoguļo gan tā laika kultūras ietekmi uz cilvēku, gan cilvēka ietekmi uz to, gan arī iespēju vilkt paralēles ar mūsdienu sabiedrību, pasauli un kultūru kopumā. Kultūra ir tas, ko mēs veidojam, tās nozīme tiek veidota balstoties uz mūsu domām, uzskatiem par to, bez kultūras mēs zaudējam sevi, degradējamies un dzīvojam nepilnvērtīgi. Šodienā mums būtu jāpievērš lielāka nozīme gan kultūrai, gan tās nenovērtējamam mantojumam, ko cilvēks ir veidojis kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem, katram no mums ir jābūt brīvi domājošam un jāspēj dod iespēju nākotnes pasaulei izprast kultūras nozīmīgumu. Tikai mūsu pašu uzskati, dzīves veidojums veido visas sabiedrības uzskatus par kultūru, tāpēc ir jāspēj atrast iespējas nodot arī nākotnes pasaulei šo nozīmīgo uzdevumu – veidot un saglabāt kultūru.

…