Aleksandra Grīna romāns "Dvēseļu putenis"

Dodoties atpakaļ viņi pamana ienaidnieku un saņem viņu gūstā, kurš viņu aizved tuvāk vācu apmetnei. Sākas apšaude un no tās vairs neatgriežas Pētersons un Spandegs. Pēcāk viņi dodas uz Nāves salu kur viņiem jārok tranšejas un jāaprok mirušie ko krievi nav izdarījuši no mirušajiem gaisā jau ir jūtama trūda smaka. Pēc kādas apšaudes Artūrs ar 2 draugiem izlemj pāriet pie izlūkiem. Viņi iemaina dienas darbu pret nakts. Kad Artūrs apciemo savu tēvu brīdī kad viņš sēž slēptuvē lai šautu uz vāciešiem, viņš redz ka ikreiz kad viņš kādam trāpa ieroča kreisajā laidā ievelk mazu svītriņu. Pēc 2 briesmīgām nedēļām ierakumos viņiem ir brīvdienas viņi dodas uz Rīgu. Pēc dažām nedēļām viņi atgriežas un gaida brīdi kad sāksies Zemgales un Kurzemes atbrīvošanas cīņa. Kādu nakti kad tēvs devās uz neitrālo zonu medīt Vāciešus, diemžēl neatgriežas. Vācieša lode trāpa sirdī, bet viņš paspēja viņam iešaut kaklā. Kad tēvu uz nestuvēm atnesa uz apmetni Artūrs paņēma viņa ierocī un ievilka vēl 1 svītriņu tas ir 49. Ierocis tā pat kā rudzu vārpas kuras viņš krītot bija norāvis tika apglabāti kopā ar viņu.…