Analīze Leldes Stumbres viencēlienam "Līst"

Viencēliens „Līst” ir viens no stāstu krājuma „Deviņi īsi stāsti” darbiem. Interesanti, ka šajos stāstos darbojas divi varoņi – Alise un Vils., kuriem autore piedāvā dažādas izpausmes un vietas, tie it kā varētu būt, bet tajā pašā laikā tomēr nav vieni un tie paši tēli. Tādejādi tie iegūst it kā arhetipisku jēgu – vīrietis un sieviete viens otra prātā.
Šajā Leldes Stumbres darbā iezīmējas interesanta nianse – cilvēka prāts un zemapziņa tiek attēloti caur telpu un darbības izpausmēm. Piemēram, Alises prāts, juceklīgās domas un haoss, kas risinās galvā ļoti skaidri tiek atklāts verandas attēlojumā : „Tā piekrauta pilna ar vis dažādākajiem priekšmetiem(..) drēbju gabaliem, vecām avīzēm.”.
Arī gadalaiki nav izvēlēti nejauši – pavasaris kā kaut kā jauna sākums, sasaluma atkusnis, pārmaiņas, iepriekš pārdzīvotā ziema – sastingums, gaidas. Par to liecina arī Alises teiktais: „Bet aprīlī, kad pēkšņi uzsniga sniegs, tad atkal viss sabruka?” It kā kādas pārmaiņas, kuras pēc īsa brīža atkal nomaina sastingums, vienmuļība.
Ļoti spilgts simbols lugā ir atslēga – attiecību, prāta atslēga, kas cilvēkiem palīdz vienam nokļūt pie otra, haoss, kurā atslēga ir pazudusi, nespēja to atrast.…