Andras Manfeldes "Annas stāsts" fragmenta analīze

Fragmentā "Annas stāsts" no Andras Manfeldes grāmatas "Mājās pārnāca basa" tēma ir cilvēka dzīve izsūtīšanas gaitās. Tajā atainots posms no paša izsūtīšanas brīža līdz laikam, kad izsūtītā Anna ar māti drīkst doties mājās, uz Latviju, no Sibīrijas: "Tajā marta rītā zaldāti tēvu celšus vagonā iecēla." Šis teikums parāda brīdi, kad Annas ģimene tiek izsūtīta ar vagoniem uz Sibīriju. Risināta problēma ir smagā izsūtīto dzīve Sibīrijā, kas ir liktenīga daudziem no tiem. Piemēram, Anna izsūtīšanas gaitās zaudē gan tēvu, gan māsu. Kā arī Annas māte pēc dzīves Sibīrijā nevēlas atgriezties mājās- Latvijā: "Pienāk ziņa, ka uz māju var taisīties, bet māte teic- šaizemē vīrs palicis, meita, vai esot jāskrien?"
Teksta tiek izmantotas kultūrzīmes, simboli, lai precīzāk paskaidrotu attēloto laiku un tā notikumus. Šī stāsta situācija risinās otrās izsūtīšanas laikā, kas ir 1949. gada marts. Izmantoti tādi simboli kā lopu vagons, baraka, kolhozi, sovhozi, tie raksturo Sibīriju, jo lopu vagons simbolizē vilcienu, ar kuru cilvēki tika transportēti uz Sibīriju. Baraka, sovhozi, kolhozi raksturo vidi, kurā notiek stāsta darbība, tas ir, Sibīrijā.…