Bērziņu Lienas raksturojums. Liena ir jauna meitene, kas strādā Brīviņos par kalponi. Viņa ir ļoti skaista, tāpēc daudziem skauda viņas skaistums, bet daļa šo skaistumu apbrīnoja. Bite par Lienu:
„Ko tu man te tik daudz stāsti par to savu Lienu! Daudzina, daudzina – smuka, smuka!... Ne velna nav no tā smukuma, es viņu ar piedevām neņemtu pret savu Māru. Pakulu Bērziņa Liena, tā vien viņu visi sauc...”
Liela daļa lepojās ar to, ka Liena ir tik daiļa meita. Pats Brīviņu saimnieks priecājās un apbrīnoja Lienu. Viņas daiļumu – augumu, blondos matus nevarēja nepamanīt. Pat saimnieka meita Laura apbrīnoja Lienu, jo viņai Dievs nebija devis skaistumu. Tādēļ Laura vienmēr bija neapmierināta un pret Lienu slikti izturējās. Protams, Liena šo izturēšanos neievēroja, jo viņai bija laba sirds un viņa nemācēja turēt ļaunu prātu uz cilvēkiem.
Lauras domas par Lienu:
„Kā pats eņģelis tu varētu būt, tomēr esi un paliksi pakulu Bērziņa meita. Kājas tu šovakar esi upē nomazgājusi baltas, bet rītu tev tā kā tā atkal būs jābrien Brīviņu kūts zampā.”
Liena bija ļoti strādīga un izpalīdzīga meitene. Jebkurā brīdī varēja viņai uzprasīt, lai palīdzētu nelaimīgā brīdī. Lienas labākā draudzene bija Ošu Anna. Viņas dzīve nebija tā labākā un veiksmīgākā, tāpēc viņai ļoti bija vajadzīga Lienas palīdzība un sapratne. Vienīgais ko šajā grūtajā brīdī Liena varēja darīt – garīgs atbalsts savai draudzenei. Ošu Anna gaidīja bērnu no Brīviņu dēla – Ješkas. Arī Lienai nebija miera no jaunā saimniekdēla. Bieži vien Ješka mājās ieradās no kroga dzēris un nelika mieru Lienai, taču Liena mācēja un zināja kā vajaga izturēties.
Lienai pašai sirdī bija ienākusi mīlestība, kura nevarēja pastāvēt, tikai viņas sapņos. Viņa cerēja uz Zarēnu saimnieka dēlu Kārli. Viņs apprecējās ar citu meiteni, kas bija augusi un nāca no turīgas ģimenes. Kaut arī mīlestībā viņai neveicās daudzas meitas apbrīnoja Lienas skaistumu un nevarēja sacensties ar viņu. Lielākie apbrīnotāji bija vīriešu dzimtas pārstāvji. Brīviņu saimnieks par Lienu:
„Lienai – ko nu par to runāt, Liena ir zelts.”
Mārtiņa vārdi:
„Taisni kā purēnu zieds, kad pavasara ūdeņi tikko noskrējuši.”
Vanags par Lienu:
„Krietns cilvēks, ne skubināma, ne pakaļ jāskatās. Palūk tepat – tikai ar slapju lupatu pāri, bet galds tikpat kā nomazgāts.”
Ļoti labs draugs Lienai Brīviņos bija Andrs. Kad Lienai bija skumji vai kāda bēda nomāca sirdi, vienmēr varēja griezties pie Andra pēc padoma.
…
