Anšlava Eglīša romāna "Omartija kundze" analīze

„Oliveram patika runāt ar „krustmāti”. Allaž likās, ka viņi runātu vienu, bet patiesībā domātu ko citu.”
Darba jautājumos Olivers bija izveicīgs un ar savu šarmu apbūra klientus, jo īpaši – klientes. Viņš vienmēr mēģināja iesaistīt pircējus sarunās, nereti runādams ironiski, pat sarkastiski.
Olivers, iekuldamies nepatikšanās, jutās vainīgs un bija gatavs jebkādā veidā izpirkt savu vainu. Olivers kļuva par labu draugu Omartijam, kas atklāja priekškaru uz savu pasauli un ļāva Oliveram labāk iepazīt Omartija pāri.
Autore Oliveru uzskata par vienu no galvenajiem tēliem, jo tieši šis tēls ir tas, kas ienesa dažādību vairāku cilvēku dzīvēs, kā arī ar savu uzvedību, esamību, spriedumiem lika aizdomāties romāna galvenajiem varoņiem un lika tiem mēģināt kaut ko mainīt savā dzīvē.
…