Ievadā vēlētos minēt to, ka atšķirībā no, piemēram ,ebreju vai romu kultūras, par arābu kultūru zināju daudz mazāk, tādēļ lielākā daļa informācijas, ko stāstīja vieslektors,Hosams Abu Meri, man bija gandrīz jauna, un man nebija atsevišķa iepriekšēju zināšanu pamata uz kurām veidot priekšstatu. Protams, ka bija dažādie klišejiskie piemēri, ka arābu sievietes staigā parandžās un, ka arābu vīriešiem ir vairākas sievas, tomēr šie visi pieņēmumi bija tādi, kā nenopietni, jo pati līdz šim arābu zemēs neesmu bijusi un konkrētāk interesējusies neesmu.
Nenoliegšu, pirms nebiju ievākusi dažādu informāciju, man likās, ka Latvijā arābu tautas pārstāvjus tik pat kā nemana, tiesa mans priekšstats mainījās arī pēc iestāšanās šajā universitātē, jo šeit ir manāmi diezgan daudzi arābi. Tāpat kā romi un ebreji arī arābi veido savus centrus un organizācijas Latvijā, lai veidotu veiksmīgāku integrācijas procesu un izglītotu apkārtējos par savas kultūras īpatnībām. 2006. gada 24.martā, Starptautiskās nedēļas pret rasismu ietvaros, tika atklāts pirmais arābu kultūras centrs Baltijas valstīs. Viens no iemesliem šī centra veidošanai bija, tas ,ka pēc traģiskajiem 11. septembra notikumiem cilvēkiem bija radies negatīvs priekšstats par arābu pasauli kopumā. Šī centra mērķis ir mazināt sabiedrības stereotipus par arābu pasauli un izglītot sabiedrību par dažādajām tautām, tradīcijām un reliģijām, kuras sadzīvo kopā arābu pasaulē. Nezināšanas dēļ, Latvijā un citur valda daudzi maldīgi uzskati par arābu pasauli, piemēram , ka arābi dzīvo tikai tuksnesī un kopj lopus, kā arī tas, ka visi arābi ir musulmaņi, taču viņi ir arī kristieši un jūdaisti.
…