Kopējie secinājumi:
Kopumā var teikt, ka visu trīs grāmatu pamatā bija cilvēks ar savu misiju. Ar aicinājumu palīdzēt citiem cilvēkiem. Grāmatās saskāros arī ar nāvi, jo visur aprakstītas nāvējošas slimības ar ko cilvēki sirga attiecīgā laika posmā. Galvenajiem varoņiem bija atšķirīgas problēmas, taču viņiem bija kopīgs mērķis - palīdzēt un padarīt dzīvi vieglāku, gan cilvēkiem , gan arī dzīvniekiem. Visi varoņi bija iekšēji stipri, jo ne katrs spētu izturēt šos smagos un brīžiem bezcerīgos pārbaudījumus. Pamanīju, ka visi 3 galvenie tēli saskārās ar pēckara sekām. Tāpat ieguvu ļoti daudz vērtīgu atziņu, piemēram: Cilvēks neizturētu savu dzīves smagumu, ja zinātu savu nāves stundu; Sieviete var iemīlēties īstā ķēmā, pat vecī, ja šis vīrietis ierosina viņas iztēli. Vīrietis nevar iemīlēties sievietē, ja sieviete neierosina viņa seksuālo instinktu, kas pretēji dabas nolūkiem mūsdienu vīrietī dzīvo ilgāk par viņa seksuālajām iespējām; Patiesība nav ierobežotalaikā – tās īstais laiks ir vienmēr un tieši tad, kad tā šķiet visnesavlaicīgākā u.c. Manuprāt, visas 3 grāmatas vēstīja par to kā norit cīņa starp dzīvību un nāvi – stāsta par šīs cīņas ikdienu - par nelokāmību un vīrišķību. Tās māca nebaidīties grūtību, bet pārvarēt tās ar pārliecību un gara spēku.
…