Manuprāt, pienākumi ir divējādi: vieni, ko uzliek ikdiena, ko katrs jūt, un otri – likumā noteiktie. Cilvēks izvēlas vieglāko variantu – neko nedarīt, lai būtu laimīgs. Bet arī dzīvot, lai būtu laimīgs, ir pienākums, vismaz pret sevi pašu, tuvākajiem. Tas ir grūti, tāpēc cilvēki izvēlas bēgšanu no atbildības. Neizvairoties no atbildības, cilvēks var iegūt jaunu pieredzi, uzzināt daudz jauna, jo cilvēki ne vienmēr izdara pareizās izvēles vai darbības, un ,ja pats spēj par to atbildēt, vienmēr kāds cits centīsies paskaidrot kas tika darīts nepareizi, ko no tā mācīties.…