Dzejoļa ritms ir pietiekami plūstošs, to rada vārdi, kas vairākumā lietoti ar garumzīmēm (Kurzemīte, Dievzemīte, brīvas, dēliņi, līgoja, galotnē, visapkārti, vidū, zīdarjumtu, negāza, vētras, tēvu, ielejā, nāca, nāvē, ātri, staltā, pēdīgājo, slēpj, svētu, retiņās, vārdu, uzminētu, atskanētu, dēli, augšām), kā redzam, 26 vienības tiek lietotas ar garumzīmēm, plūstošu ritmu rada arī patskaņu lietojums vārdos, piemēram, patskaņa a, u un o lietojums rada mērenu ritmu (brīvas, tautas, auklētāj, vecos, kalna, galotnē, stabiem, pamatiem, negāza, gaisa, kara, bangojums, ausa, ātri, zuda, gara, ozolami, slavu,starus, margodam’, sarkanbalti )
Morfēmiskais līmenis
dzejolī ir arī jaundarināti vārdi, kas darināti, saliekot divus vārdus kopā, apvienojot vienā vārdā.
Kurzemīte- novads Latvijā no vārdiem (kurši un zeme= Kurzemīte)
Dievzemīe- (Dievs un zeme)
visapkārti- (viss un apkārt), attēlojot lielu teritoriju, plašumu.
zītarjumtu (zītars un jumts)
Sarkanbalti (sarkans un balts- attēlots Latvijas karogs, kas sastāv no divām krāsām- baltas un sarkanas).
Leksiskais līmenis
Dzejolis ir bagāts ar tēlainās izteiksmes līdzekļiem.…