Par balto un melno maģiju, ko tā nodara tās izmantotājam un viņa pēctečiem.
Maģija (no grieķu magein,megas- `varens, dižens`) ir darbības, kuru mērķis ir izraisīt pārdabisko spēku ietekmi uz cilvēku vai apkārtējo pasauli. Maģija tiek definēta kā māksla un zinātne izraisīt apzinātas izmaiņas, kas notiek saskaņā ar gribu, jeb spēja likt notikt vēlamajām izmaiņām, jeb enerģija, kam ir tendence izmainīt. Maģijas mērķis ir prāta izglītošana, izmantojot tādas augstākās garīgās spējas kā intuīcija, iedvesma un radošā iztēle, apzināti padarot tās pieejamākas, kā arī zemapziņā esošā spēka pielietošana.
Maģiju iedala divos pamatveidos: baltajā un melnajā maģijā. Baltā un melnā maģija izriet no viena un tā paša avota. Tas, kā maģija tiek pielietota kādam mērķim, iedveš tās labo vai ļauno iedabu. Taču pastāv arī tādas maģijas kā, piemēram, rūnu, sveču, naudas, dabas utt.