Secinājumi
Varu viennozīmīgi apgalvot, ka piekrītu humānistiskajai pieejai, taču nespēju piekrist biheiviorismam. Manuprāt, pilnīgi ikvienu cilvēka rīcību, darbību ir iespējams kontrolēt ar apziņas palīdzību. Varu minēt šādu piemēru- cilvēks veikalā izvēlās to preci, kas ir pazīstamāka, tā ir rīcība. Bet kāpēc šī prece ir tik pazīstama? Jo cilvēks neskaitāmas reizes nejauši to ir redzējis reklāmās, kas arī paliek viņa zemapziņā un šī prece liekas pareizā, jo tu „it kā” viņu pazīsti. Es uzskatu, ka cilvēka uzvedība ir viņa apziņas un zemapziņas spogulis. Biheiviorisms uzskata, ka cilvēks ir tas, kurā sabiedrības slānī viņš uzturas, ka cilvēkam nav nekādas teikšanas par savu dzīvi, ka bērns izaugs par tādu pašu cilvēku, kādi ir bijuši viņa vecāki. Daļēji varu tam piekrist, lielākā daļa cilvēku arī tā izaug, taču ir neskaitāmi piemēri pasaulē, ka bērns ir uzaudzis, piemēram, noziedznieku ģimenē, taču izvēlējies sevi attīstīt, savus mīnusus pārvērst par plusiem un ir bijis sevi mīlošs un ar augstu pašcieņas līmeni, kas šos cilvēkus ir aiznesis un citu sabiedrības slāni.
…