Politisku lēmumu pieņemšanas procesi visās mūsdienu pasaules valstīs ietver sevī daudz vairāk institūciju, nekā vienkārši likumdevējvaras un izpildvaras institūcijas. Birokrātija ir viena no tām institūcijām, kuras ietekme uz lēmumu pieņemšanu ne vienmēr ir pamanāma, taču tā bija un paliek par vienu no ietekmīgākajām politiskajām institūcijām. Birokrātija savā ziņā met izaicinājumu, vairāk redzamajiem un atbildīgajiem sabiedrības priekšā, politiskajiem līderiem, jo birokrātijas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus ir ļoti grūti kontrolēt.
Birokrātija nozīme plašu institūciju kopumu, kurā nodarbinātajiem ir specifiskas funkcijas un atbildība noteiktā varas hierarhijā. Birokrāti ir savā šaurajā darba sfērā kompetenti valsts pārvaldes struktūrvienību darbinieki. Birokrātija var ietekmēt publiskos lēmumus, sākot ar sīkākajām detaļām un beidzot ar politikas fundamentālajiem jautājumiem. Birokrātijas nenovēršamība mūsdienu sabiedrībās nav mazinājusi tās polemisko būtību. Viens no pamatjautājumiem šajā sakarā ir: cik tālu birokrātija var ietekmēt politikas veidošanu?
Vācu zinātnieks Makss Vēbers atzīmējis, ka birokrātijas attīstība sociālajai organizācijai nozīmē to pašu, kas mehāniskā kustība ekonomiskajā ražošanā, - tā padarījusi pārvaldes procesu ātrāku un efektīvāku. Viņš rakstīja, ka uz darba dalīšanas pamatiem organizēta profesionālā ierēdniecība Eiropā pakāpeniski izveidojusies aptuveni piecsimt gadu ilgā attīstībā.
Birokrātija var pastāvēt kā specifiska interešu grupa. Tā kā valdība un interešu grupas ir cieši saistītas, birokrātija kļūst par vienu no sabiedrībā ietekmīgākajām vienībām. Ierēdņi nav tikai pasīvi likumu realizētāji, viņiem ir arī būtiska loma likumu veidošanā, īstenošanā vai piemērošanā.
…