Vai tiešām notiek brīnumi kā pasakās!? Tu būsi Pīters Pens, bet es tava Vendija... Vai esi ar mieru!? Ja tā padomā – cik skaista dzīve mums būtu! Tu būtu Princis, bet es tava Sniegbaltīte. Kopā mēs dzīvotu laimīgi, neviena netraucēti. Es būšu Laimdota, bet tu mans Lāčplēsis – varens un spēcīgs. Ko tu saki par to!? Taču realitāte mūs šķir no mūsu nomoda sapņiem, atgādinot, ka mēs neesam pasaku tēli greznās pilīs, krāšņos tērpos...
Gan tavi, gan mani ceļi ir atzīmēti uz lielās dzīves kartes, kurā mums ir jāatklāj vēl daudzas takas un jāiziet krustceles...un kas var zināt, varbūt šajā takā mūs sagaida vēl ne viens vien brīnums... Mans Princi? Galvenais ir mācēt izbaudīt mirkļus, kuri mums tiek doti. Tikai sev dzīvot ir liekulīgi – tas ir kā savu mieru rotāt pērlēm un rozēm, tāpēc mums katram ir vajadzīga otrā pusīte, kuru cienīt, mīlēt un kuras dēļ dzīvot.
Bailes un izmisumu līdz šim mana sirds ir pazinusi reti, bet tagad vakaros gribas lūgšanu noskaitīt – Dievs, saglabā šo brīnumu, ja reiz esi man to sūtījis! Reizēm man šķiet, tūlīt tūlīt pamodīšos no sava skaistā sapņa un pār mani triumfējot pārliksies vientulība.
Kādas nepanesamas skumjas!…