Tagad tas viss ir tikai atmiņas, mēs vairāk netiekamies, viņi abi pieauga un kļuva par tiem stūrgalvīgajiem pusaudžiem, kuriem nevienu nevajag un kuri ar visu paši var tikt galā. Es jau viņus saprotu, bet zinu, ka viņi vēlāk to nožēlos - to, ka nepavadīja laiku ar tuviniekiem, kad tas bija iespējams.
Un tad nāca ziemas, kad pa ceļam uz skolu lecu katrā sniega kaudzē un pirmās stundas atsēdēju ar slapjām biksēm, bet tomēr tas bija tā vērts. Sēdējām nepacietīgi stundās, jo nevarējām sagaidīt garo starpbrīdi, kad varēsim iet ārā un braukt ar ragavām no kalna.
Man tik ļoti gribētos vēl reizi tur atgriezties, vēl reizi to izbaudīt. Tieši tāpēc - ja man būtu iespēja iegūt vienu brīvbiļeti uz jebkuru pasaules vietu un laiku, es vēlētos brīvbiļeti uz savu bērnību!
…