Savukārt, kā viens no būtiskākajiem cēloņiem nozieguma izplatībai Latvijas tautsaimniecībā ir jauns zinātniski pamatotas ekonomikas stratēģijas trūkums. Pašreizējos apstākļos nav izstrādāts Latvijas ekonomiskās izaugsmes rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas attīstības mehānisms.
Būtiska kaitējuma pamatkritēriji ir reglamentēti likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23. pantā, norādes par to izpratni un piemērošanu rodamas juridiskajā literatūrā un tiesu praksē. Būtiska kaitējuma regulējums attiecībā uz konkrētām noziedzīgu nodarījumu kategorijām ietverts arī Īpašā likuma 23.1 pantā un 1. pielikumā.
Nepietiekamā ekonomiskā un finansiāla rakstura noziegumu apkarošana, arī atbilstoša krimināla nodarījuma novērošana ir saistīta ar policijas un prokuratūras darbinieku sliktajām vai nepietiekamajām zināšanām ekonomikā, uzņēmējdarbībā un finansu tiesībās.
Stabila valsts ekonomika ir viena no svarīgākajām valsts īpašībām. It sevišķi tas ir svarīgi tādai jaunai valstij, kā Latvija, kura grib piesaistīt ārzemju investorus, šādiem pasākumiem ir vajadzīga stabila ekonomika, taču ekonomiskā noziedzība ik gadus ieplēš prāvus robus valsts budžetā un kādus zaudējumus tā vēl nodarīs, var tikai minēt. Tāpēc nepieciešams uzlabot cīņu ar ekonomisko noziedzību un šeit var būt vietā teiciens– „Mērķis attaisno līdzekļus”.
Autors savu darbu vēlas nobeigt ar K. Markss vārdiem: „Gudrs likumdevējs novērsīs noziegumu, lai nebūtu spiests sodīt par to.” Tas nozīmē, ka likumdevējvarai ir jādomā kā novērst noziegumus, lai tie netiktu veikti un nebūtu jātērē valsts līdzekļi to sodīšanai.
…