Černobiļas bērni

1986. gada 26. aprīlis. Plkst 1:23. Latvija.
Pa galam šaurs studentu dzīvoklītis. Gulbene. Vīrietis sirsnīgi krākuļo, kas kā par brīnumu abiem bērniem un sievai pat neliek nemierā saknosīties. Es vairs neesmu tikai doma, pat ne cerība. Klusi, pavisam klusi es šajā naktī augu kopā ar mammu. Puncī. Es vēl sagādāšu gana pārsteigumu. Bet šaj naktij piedienas miers. Klusa un vienojoša elpšana piepilda telpu. Mēs esam ģimene. Mēs esam spēks. Mums nekas nekad nenotiks.
1986. gada rudens. Bulgārija.
Es mammai liku gribēt daudz augļus. Svarīgi būtu pastāstīt, ka mana ģimene atradās ceļojumā. Bulgārija ir skaista, īpaši skaista tā bija tovasar. Man gan būs grūti pastāstīt dabas skaistumu, jo redziet-vēderā esot diez ko laba redzmība gan nav. …