Četri sabiedrisko attiecību darba pamata modeļi un to saistība ar praksi

Gandrīz katra SA aģentūra Latvijā ir tendēta uz klientu apkalpošanu, viņu vēlmju apmierināšanu un tiecas uz divvirzienu simetrisko komunikāciju – „mēs strādājam klienta interesēs, izjūtot atbildību par to, ko darām, kā arī gaidām tādu pašu atbildības izjūtu no klienta” , tā savā mājas lapā raksta sabiedrisko attiecību aģentūra „P.R.A.E. sabiedriskās attiecības”. Līdzīgas vērtības darbā ir arī SIA „Public Relations Holding” aģentūrai, viņi ir orientēti uz savstarpēju sadarbību.
• ”Mēs palīdzam formēt sabiedrības attieksmi pret klientiem, saskaņā ar viņu interesēm un vajadzībām.
• Mēs stiprinām klientu labo vārdu, autoritāti un reputāciju neatkarīgi no apstākļiem, kuros tas ir nokļuvis.”
Šīs ir tikai dažas no SIA „Public Relations Holding” aģentūras piedāvātajām iespējām. Taču šī aģentūra vairāk ir tendēta uz publicitātes veidošanas modeli, aģentūras mājas lapā ir pat atsevišķa sadaļa, kur tiek aprakstīts cik svarīgs viņiem ir uzņēmuma tēls un tā reputācija.
Kā jau iepriekš minēju, bieži vien modeļi sajaucas kopā, tādējādi radot, manuprāt, spēcīgāku komunikāciju. Uzskatu, ka pamatā praksē parādās sabiedrības informācijas modelis, jo SA mēs varam novērot visur sev apkārt, „tās sniedz sabiedrībai zināšanas par svarīgiem jautājumiem, piemēram, sociālo taisnīgumu, vidi, valdības politiku, globālo tirgu un reliģijām.” Domāju, ka, ja nebūtu šo Gruninga un Hanta SA komunikāciju modeļi, sabiedrisko attiecību tirgū valdītu haoss, jo neviens tā īsti līdz galam nespētu nodefinēt savus mērķus un visas aģentūras pārstāvētu, cīnītos par visu – nebūtu atšķirību un plašo iespēju, kādas paveras tagad, kad ir šādi modeļi un katra SA aģentūra var izvēlēties uz ko tā vairāk būs tendēta – uzņēmuma publicitāti un tēla veidošanu, sabiedrības informētu vai dialoga veidošanu ar publiku. Paši modeļi ir ļoti elastīgi un spēj mijiedarboties ar citiem, kas paver vēl plašākas iespējas uzņēmumiem Latvijā.
…