Cilvēka pamattiesības Latvijas Republikas Satversmē un ASV konstitūcijā

„ASV Konstitūcija veido valsts pamatlikumu sistēmu un ir ASV pārvaldes galvenais dokuments. Jau divsimt gadus tā ir nosacījusi pārvaldes organizācijas attīstību un veidojusi pamatu politiskajai stabilitātei, indivīda brīvībai, ekonomiskajai izaugsmei un sociālajam progresam.
ASV Konstitūcija ir senākā spēkā esošā rakstītā konstitūcija pasaulē. Tā ir kalpojusi kā modelis daudzu zemju konstitūcijām. Konstitūcijas nepārejošā nozīme izriet tās vienkāršības un elastības. Lai gan sākumā tā tika izveidota, lai dotu iespēju pārvaldīt 4 miljonus cilvēku 13 dažādās kolonijās gar Atlantijas okeāna piekrasti, tās pamatnosacījumi izrādījās tik saprātīgi, ka tikai ar 26 labojumu palīdzību Konstitūcija tagad apmierina 240 miljonu cilvēku vajadzības 50 vēl dažādākos štatos, kas stiepjas no Atlantijas līdz Klusajam okeānam.”1

„ASV Konstitūcija ir „valsts pamatlikums”. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja štata konstitūcija vai štata likumdevēju pieņemts likums, vai Kongresa darbība ir pretrunā ar federālo Konstitūciju, tie zaudē spēku. Augstākās tiesas lēmumi pēdējo divu gadsimtu laikā ir apstiprinājuši un nostiprinājuši Konstitūcijas pārākuma principu.
Galīgā vara likumīgi pieder tautai, kas, ja tā vēlas, var izmainīt pamatlikumu, izdarot labojumus Konstitūcijā vai, vismaz teorētiski, pieņemot jaunu konstitūciju. Taču tauta nerealizē varu tieši, bet gan uztic ikdienas pārvaldi amatpersonām, kas ir gan vēlētas, gan ieceltas.…