Cilvēks ir pats sev tā lielākā mīkla, un tomēr viņš mēģina citus uzminēt

Katrs cilvēks ir dzīvs noslēpums, dzīva mīkla. Viņš ir vispilnīgākais dabas radījums. Nevienai radībai uz mūsu zemes nav tādas prāta paletes kā cilvēkam. Mūsu prāts rada sev šķēršļus, grauj zemi zem kājām, krītot arvien dziļāk un dziļāk. Bet, atbilstoši savas darbības mērogam, cilvēka prāts ir daudzpusīgs un dziļš, tāds, ko nav iespējams atšķetināt pat pašam īpašniekam. Taču, iegrimuši ikdienas problēmās, cilvēki neapzinās, ka tiešām nesaprot sevis pašus, un ļauj sev spriest par citu raksturiem, balstoties uz aizspriedumiem.
Laiks ir mūsu vērtīgākais resurss, taču tā vienmēr trūkst. Lielāko daļu savas dzīves mēs pavadām steigā, pildot nebeidzamus uzdevumus – darbā, mājās, attiecībās ar citiem cilvēkiem. …