Cilvēku saskarsmes prieks un mokas Imanta Ziedoņa dzejā

Ar šo pašu problēmu kā varoņi I. Ziedoņa dzejā, tā arī bieži mūsdienās saskaramies mēs, jo ļoti daudzi ir vienaldzīgi. Viņiem nerūp tas cilvēks aiz viņa „loga”, viņi dzīvo savā mājiņā, kurai aiz aizsalušiem logiem ir ciešami, bet vai ar dzīves stāvokli „ciešami” vajadzētu samierināties? Man šķiet, ka, nē. Ir jāatmet vienaldzība, lai tu mūžam nepaliktu kā vientuļš vientuļnieks.
Mēs nevaram apgalvot, ka dzīvie organismi nav līdzīgi, jo gan ziediem, gan cilvēkiem ir līdzīga daba, ir līdzības intereses, konflikti un problēmas. Kurus mēs risinām līdzīgi – ar darīšanu. Jo darbs ir visa pamats. Ir cilvēki un attiecību modeļi kā pienenēm skaistā maija dienā, kā nātrēm, augot piemājās dārziņā, un leduspuķēm uz mana skaistā loga aukstā ziemas rītā.
To dzīves veselumu jau veido gan labais, gan sliktais. Bez nātrēm, pienenēm un leduspuķēm mūsu dzīves dārzs nebūtu pilnīgs veselums!

…