Pēdējā laikā bieži sanāk sastapties ar remdinu „ienaidnieks” un „citādais”. Patiesībā, šķiet, ka pat pārāk bieži. Kādēļ? Kāds tam ir iemesls? Ja man liktu atbildēt pašai, teiktu, ka galvenokārt tās ir bailes no svešā, bailes, ka svešais pārņems tradicionālo, ierasto pasaulīti, pie kā visi „savējie” ir tik ļoti pieraduši. Bailes no tā, ka sāk valdīt citi likumi – „ienaidnieka” likumi.
Ienaidnieka tēls pamazām globalizējas un Eiropā par „citādo” visbiežāk tiek saukti musulmaņi, izlēma ticības piekritēji. Teritorijā, kur laiku laikiem valdījuši un dzīvojuši lielākoties kristieši, islāma piekritējs jau sāk kļūt par draudu tikai tādēļ, ka tā piekritēju skaits paplašinās.
Uzskatu, ka ienaidnieka tēls rodas personu apziņā – reizēm ar, bet reizēm pilnīgi bez iemesla. Tas aptumšo un neļauj saskatīt, kas ir vienāds, kas atšķirīgs. Cilvēki, kuri ilgāku laiku nespēj savu psihisko īpatnību dēļ nostāties atklāti pret globālu sistēmu, kura nomāc individualitāti izveido sevī šo ienaidnieka tēlu. …