Civilizācijas jēdziena socioloģiskā analīze

Teorijas attīstība
Grāmatas “Par civilizācijas procesu” (1939.) sākumā N. Eliass analizē jēdzienu “civilizācija” un “kultūra” rašanos un attīstību kopš 18. gs. Termins “civilizācija” radies Francijā 18. gs. otrā pusē, cēlies no franču vārda civilité, kas nozīmēja labas manieres un pieklājību(Eliass,1978.). Bet franču intelektuāļi, izveidojot terminu “civilizācija” (civilisation), papildināja tā nozīmi. Tas iekļāva pieklājīgu uzvedību, taktu un morāli, bet papildu tam arī sociālos nosacījumus, kas padara sabiedrību civilizētu: sociālo mieru, izglītību, konstitūciju, zemāko šķiru stāvokļa uzlabošanu. Civilizācija tātad apzīmēja augstāku sabiedrības attīstības pakāpi, salīdzinot ar mazāk attīstītām, “barbariskām” tautām vai zemākiem slāņiem, kā arī sociālās attīstības procesu. Jēdziens “kultūra” radās tajā pašā laikā Vācijā. To izveidoja vācu intelektuāļi, kuri ar to apzīmēja garīgo darbību – mākslu, filozofiju, reliģiju, izglītošanas procesu. N. Eliass raksta, ka vācu intelektuāļu izveidotais termins “kultūra” (Kultur) apzīmēja viņu darbības sfēru, pauda viņu paštēlu, nošķirot intelektuālo, garīgo sfēru no “materiālās” sfēras(Eliass,1978.). Pēc N. Eliasa domām, vācu intelektuāļi neapzinājās termina “kultūra” socioģenēzi, kas sakņojās vācu politiskajā vēsturē. Termins “civilizācijas process” N. Eliasa interpretācijā ir iekļaujošāks, tas paredz to, ka cilvēku izturēšanās, morāle mainās kopsakarībā ar politisko un ekonomisko attīstību, kā arī izmaiņām tehnoloģijās un intelektuālajā sfērā(Eliass,1978.).…