Aplūkojamais uzņēmums, pieņemot darbā jaunus darbiniekus rūpīgi izvērtē šo potenciālo darbinieku izaugsmes spējas, laiku, ko jaunais darbinieks patērēs apgūstot darbā nepieciešamās iemaņas, ja viņam tādu jau nav. Tāpēc ir izveidojusies situācija, ka uzņēmums labprātāk pieņem darbā cilvēkus, kuriem jau ir bijusi saskare ar realizējamo produktu un jaunais darbinieks jau no paša sākuma varētu iesaistīties klientu apkalpošanā, nepatērējot uzņēmuma laiku un naudu, lai apgūtu šīs iemaņas. Protams, nav izslēgta iespēja pieņemt darbā cilvēku bez nepieciešamajām specifiskajām iemaņām, taču sakarā ar lielu uzņēmuma noslogotību un paredzamajiem apjomu pieaugumiem, pagaidām tas nav lietderīgi.
Darba autors uzskata, ka apskatāmais uzņēmums ir organizācija, kura apzinās, ka paralēli eksistē gan uzņēmuma mērķi, klientu mērķi un darbinieku individuālie mērķi.
Uzņēmuma mērķis ir sniegt efektīvus pakalpojumus saviem klientiem, lai pēc iespējas nodrošinātu katra klienta individuālos mērķus, tai pašā laikā rūpējoties arī par sava uzņēmuma pašattīstību, peļņu un cenšoties palīdzēt sasniegt darbiniekiem individuālos mērķus.
Darbiniekiem katram ir savi individuālie mērķi, kurus uzņēmējam, pieņemot darbā šo darbinieku, ir jācenšas izzināt, lai zinātu vai uzņēmuma mērķi ir savienojami ar darbinieka mērķiem. Kopumā darbinieku mērķis ir gūt tāda līmeņa atalgojumu, lai varētu uzturēt savu ģimeni, lai darbam nebūtu nospiedoša ietekme uz personīgo dzīvi, personas pašattīstību, izglītību, īsāk sakot, lai pēc darba cilvēkam gribētos un viņš varētu padomāt arī par kaut ko citu – mākslu, teātri u.c.
Šo iepriekš aprakstīto mērķu izvirzīšana un to realizācija, darba autora uztverē, ir darba motivācija, kuru var aplūkot gan kompleksi kā uzņēmuma darbības motivāciju, gan individuāli kā atsevišķu darbinieku darba motivāciju.
…
