Brīvprātīgas koalīcijas ir vieglāk veidot sabiedrībās, kas ir pārmantojušas nozīmīgu sociālā kapitālisma krājumus mijiedarbības un pilsoniskās iesaistīšanās normu veidā. Sociālais kapitālisms attiecas uz tādām sociālo organizāciju iezīmēm kā uzticība, atbildība (trust), normas un tīkli, kas var uzlabot sabiedrības produktivitāti, sekmējot koordinētas darbības. Sociālais kapitāls sekmē arī spontānas kooperācijas. Šī principa pamācošās ilustrācijas ir neformālo ieguldījumu institūciju fonda tips, ko katrā kontinentā sauc par rotējošo aizņēmumu asociāciju. Šīs asociācijas sastāv no grupas, kas piekrīt regulāri ziedot. Ziedo katrs pēc kārtas. Rotējošās aizņēmumu asociācijas nevar normālo funkcionēt, ja kāds no tās biedriem neievēro saistības. Tā kā saistības visbiežāk nepilda dalībnieki, tad organizatori locekļus izvēlas ļoti vērīgi. Visnozīmīgākais reputācijas informācijas avots ir iepriekšējā piedalīšanās kādā citā rotējošo aizņēmumu asociācijā. Saistību nepildīšana tiek samazināta ar spēcīgām normām. Daudzos gadījumos biedriem ir jāuzticas vienam otram, ka viņi pildīs savus pienākumus. Sociālie tīkli padara uzticību pārejošāku un izplatītāku. Rotējošo aizņēmumu asociācijas atspoguļo kā tiek pārvarētas kolektīvas darbības dilemmas, izmantojot ārzemju sociālā kapitāla līdzekļus. Rotējošās aizņēmumu asociācijas bieži ir saistītas ar kooperatīviem un savstarpēju palīdzību formām un solidaritāti. Tas notiek tādēļ, ka visas šīs brīvprātīgās kooperāciju formas tiek nodrošinātas ar sociālā kapitāla pamatkrājumiem. Rotējošās aizņēmumu asociācijas arī pašas iegulda sociālajā kapitālā. Tiem, kam ir sociālais kapitāls, iekrāj vairāk.
Alberts Hiršmans sociālā kapitāla formas sauc par „morālajiem resursiem” – tie ir resursi, kuru piegāde drīzāk palielinās nekā samazinās izmantošanas ceļā uz kļūst izsmeļami, ja tie netiek lietoti.
Tamdēļ mums vajadzētu pieņemt sociālā kapitāla radīšanu un sagraušanu apzīmēt ar tikumīgiem un netikumīgiem apļiem. Sociālā kapitāla speciāla iezīme, piemēram, uzticība, normas un tīkli, ir tā, ka tas parasti ir publiskais labums, atšķirībā no tradicionālā kapitāla, kas parasti ir privātais labums. Gluži kā visus publiskos labumus arī sociālo kapitālu privātie aģenti nenovērtē. Sociālā kapitālisma svarīgākais komponents ir uzticība. Jo lielāks ir sabiedrības uzticības līmenis, jo lielāks ir kooperāciju iespējamība. Kooperācija pati par sevi rada uzticību. Uzticība var radīt paredzamu neatkarīgu aktieru uzvedību.
…
