Viduslaikos dievnams bija klusa un svēta vieta. Šeit notika dievkalpojumi, kas ir mīlestības apliecinājums pret Dievu. Laiks vienmēr rit bez apstājas uz priekšu, arī tad, kad mēs guļam vai nedarām neko. Dievnamā laiks ir mūžība tāpat, kā Dieva valstībā.
Viduslaikos dzīvoja ļoti ticīgi ļaudis, viņi no visas sirds vēlējās laimīgu dzīvi arī aizsaules dzīvē, viņi gāja uz dievnamu klausīt un lūgt Dievu, lai taptu brīvi no grēkiem. Iešana uz dievnamu tad bija un tagad arī ir cilvēka izvēle. Viduslaikos daudz vairāk cilvēki veltīja savu dzīvi reliģijai. Viņiem šķita, ka tā dzīves laikā var pietuvoties Dieva valstībai. Tajā valda saskaņa ar dabu, tiek cildināts labais, piedoti grēki, saglabāts miers, labestība un svēts klusums. …