Diskusija par A. Čaka dzeju

1. Pilsēta
Aleksandrs Čaks ir īsts Rīdzinieks, kuram pilsēta ir atstājusi nospiedumu sirdī. Viņš, dzejolī “Blaumaņa iela- mana dzimšanas iela”, rakstīja: ”Manu pirmo dzidrāko dvašu liels nams šinī ielā vēl tur”, un mazliet tālāk: ”Garlaicīgā Blaumaņa iela”, un vispārīgi attēloja ielu kā pelēku, drūmu un smacīgu. Dzejolī “Ģertrūdes iela” viņš raksta: “Kā liesma man aprāva seju jūsu (tramvaju) ātrums un dārdošais svars. Svilpes ar savu reju dzēla sirdi kā stars. Cik bieži es grasījos uzmest sevi kāpšļiem, vagonam līdz, lai pēc tam mans līķis drūzmētu ļaudis, kas bailēs trīc. Taču mūžam aizgājāt vieni – cauri sirdij, pāri man. Es sāku ilgas ienīst: tās bija kā sāpes un tvans.”, bet pirms šīm traģiskajām bēdu rindām, viņš rakstīja: ”Atmiņu vizmojums kvēlais līgojas, acīs man liets. Ģertrūdes iela. Kā iereibt sāku ar atmiņām tur.” …