Domraksts par eposu "Mūžības skartie"

Beigu vārds par A. Čaku un viņa darbiem.
Čaks man ir viens no mīļākajiem dzejniekiem. Viņa dzeja ir skaista un sirsnīga, un to ir ļoti viegli uztvert. Viņa rakstītie dzejoļi atgādina bērnu dzejoļus, kur tiek runāts par pieaugušo „lietām”. Es izlasīju krājumu „Mana paradīze”, kur, manuprāt, ir apkopoti daudzi izcilākie Čaka dzejoļi, un tas man atgādināja bērnību. Dzejoļi likās līdzīgi Ojāra Vācieša dzejai, ko es lasīju, kad biju mazāks. Bet Čaks tomēr ir unikāls dzejnieks, kurš vislabāk aprakstīja pilsētu. Viņa dzejā Rīga ir tieši tāda pati, kā vecās padomju laiku filmās. Čaks ir kā robeža starp jaunās strāvas, Latvijas brīvvalsts laiku dzejniekiem un padomju laiku dzejniekiem.
…