Pētījumi par dzimumdiskrimināciju parasti tiek veidoti ap divām asīm – sievietes diskriminācija sabiedrībā un sievietes diskriminācija ģimenē. Ļoti bieži tiek analizēti kā diskriminācijas pazīme jebkuri dati par atšķirīgu situāciju vai šādai atšķirīgai situācijai pastāvot netiek analizēti rīcības motīvi, piemēram, vairumā gadījumu ģimenes uzņēmumā īpašuma tiesības tiek publiski reģistrētas uz vīra vārda . Neparādot šajos datos dalījumu pēc motīviem. Piemēram, uzņēmums reģistrēts uz vīra vārda, jo īpašums uz kā balstās uzņēmums pieder vīram, uzņēmums reģistrēts uz sievas vārda, tāpēc, ka sievai grāmatvedes izglītība un viņa orientējas veicamajos birokrātiskajos procesos, vai, piemēram, uzņēmums reģistrēts uz vīra vārda, jo sieva strādā valsts sektorā un baidās no iespējamā interešu konflikta. Neviens no šiem gadījumiem nenorāda uz dzimumdiskrimināciju. Bet būtiski ietekme statistikas rādītājus. Tajā pat laikā, protams, pastāv ievērojama diskriminācija kadru politikā atsevišķās profesijās gan valsts sektorā, gan privātajā sektorā ar kurām patiešām būtu jācīnās.
Kā jau iepriekš minēju, diskriminācija pēc dzimuma pastāv arī objektīvā izpratnē, proti, kā diskriminācija pēc nepieciešamības. Tātad, ļoti smagam fiziskam darbam darbā pieņems spēcīgāku vīrieti nevis fiziski vājāku sievieti, kaut gan abu kvalifikācija būs vienāda. Darbam birojā ar klientiem darbā pieņems sievieti, nevis vīrieti kaut arī abiem būs vienāda kvalifikācija, jo sieviete ir mazāk noskaņota uz kompromisiem un audzināšanas stereotips un dod viņai priekšrocību (klasiskās etiķetes prasības nosaka, ka vīrietis attiecībā pret sievieti ir tas, kurš aizsargā, lūdz un piedāvā, sieviete pieņem atbalstu, izrāda labvēlību un pieņem).
Tajā pat laikā, paralēli objektīvajai, attīstās arī subjektīvā diskriminācija. Darba devēji nevēlas pieņemt darbā jaunas sievietes, jo tām var būt bērni, līdz ar to tiks apgrūtināta uzņēmuma vai iestādes kadru politika (jāsaglabā darba vieta dekrēta, pēcdzemdību un bērna kopšanas atvaļinājuma laikā ). Grūtniecības laikā jāierobežo darba slodze un pienākumu klāsts (nevar strādāt smagu fizisku darbu, strādāt agresīvā vai vibrējošā vidē, nakts maiņās). Privātajā sektorā administrācijas amatos nepieņem vīriešus, jo biznesa vides stereotips Latvijā pieprasa, ka biroja administratoram vai vadītāja sekretārei ir jābūt jaunai un skaistai sievietei.
…
