No lēņu ieguvējiem radās Livonijas laicīgo bruņinieku kārta. 15.gadsimtā, kad bruņinieku loma mazinājās, tie savu dzīvi sāka saistīt ar lēņa zemēm un to apsaimniekošanu, veidojot jaunu iedzīvotāju slāni - muižniecību. Vasaļu pievēršanās saimnieciskām lietām un nostiprināšanās lēņu zemēs veicināja muižu veidošanos. Muižās muižnieku padotajiem zemniekiem bija jāpilda klaušas - jāapstrādā kunga zeme. Kunga zemes apstrādāšanai zemniekiem bija jādod strādnieks ar zirgu un kājinieks. Ar laiku vietējo zemnieku pārvietošanās iespējas centās maksimāli ierobežot. Vispirms tāda kārtība tika ieviesta Rīgas bīskapijā, vēlāk – visā Livonijā. Līdz ar to zemnieki kļuva par muižniekiem piederošu darbaspēku. Muižu nostiprināšanās dēļ saruka arī nevācu vasaļu – leimaņu - kārta.…