Mīlestību vislabāk varu asociēt ar ģimeni, jo tā man ir viss un pats svarīgākais. Tie ir cilvēki, kuriem uzticu visu, ne mirkli nebaidoties no nosodījuma vai atraidījumiem. Uzskatu, ka tieši ģimene un tās attieksme veido cilvēku par personību, tāpēc ir skumji redzēt, ka ne visiem tāda ir vai arī nav izdevusies, taču vēl skumjāk ir redzēt vecākus, kuri patiesi cenšas, taču pretī saņem nievājošu un necienīgu attieksmi, kā tas notiek lugā „Indrāni”, kad dēls Edvarts atsaka savai miesīgai mātei iedot zirgu, lai viņa varētu doties pie ārsta. Turklāt Edvarts savu dēlu audzina tik neprasmīgi, ka top skaidrs – Indrānu dzimta lemta bojāejai. Tā neturpināsies, iznīks, tiks aizmirsta… visa šī paaudžu paaudzēs lolotā māja! Un kādēļ tas viss? Paaudžu nesaskaņas, trūkumi audzināšanas prasmēs, kas veido, manuprāt, cilvēku lielāko bēdu – ģimenes sairšanu, ko atjaunot ir ļoti sarežģīti. …