Vai baktērijas varēja izdzīvot šajā ceļojumā?
Lai kāds organisms spētu pamest Marsu, tam nepilnas sekundes tūkstošdaļas laikā ir jāiztur paātrinājums no nulles līdz 18500 km/h. Cilvēks šādas pārslodzes rezultātā tiktu pārvērsts šķidrumā, tomēr eksperimenti laboratorijās ir pierādījuši, ka daudzas baktērijas spēj izturēt ārkārtīgi lielu paātrinājumu. 2004. gadā Arizonas universitātes teorētiskās ģeofizikas profesors Džejs Melošs piepildīja patronas ar baktērijām un iešāva tās aukstā mālā, tādējādi panākot lielāku paātrinājumu, nekā nepieciešams kādas planētas pamešanai. Lielākā daļa baktēriju izdzīvoja.
Kosmiskais vakuums nav piemērots dzīvībai, īpaši sarežģītiem, skābekļa prasīgiem organismiem. Bez hermētiska apvalka cilvēks šādā vidē zaudēs samaņu dažās sekundēs, bet pēc pāris minūtēm nomirs. Taču nesen noskaidrots, ka vienšūnu organismiem kosmoss nav tik bīstams. To dzīvotspēju pārbaudīja, uz sešiem gadiem nosūtot kosmosā baktēriju koloniju. Izrādījās, ja baktērijas ir pasargātas no spēcīgā saules ultravioletā starojuma, tad tās vakuumā jūtas ļoti labi. Turklāt mūsdienu zinātnieki ir noskaidrojuši, ka dzīvība ir sīkstāka nekā varētu domāt – biologi ir atklājuši mikrobus, kas lieliski jūtas gan stiprās skābēs, gan atomreaktoros, gan vulkānu krāteros, kur valda ļoti augsta temperatūra.
…
