Džons Loks dzimis Anglijā, netālu no Bristoles, tālajā 1632. gada 29. augustā juristu ģimenē. Atmiņas par bērnību saistās ar Anglijas buržuāzistisko revolūciju un pilsoņu karu. Ar izcilību Džons beidzis Vestminsteras klostera skolu, kur galvenokārt mācīja senās valodas. Loks studēja arī Oksfordas universitātē (1652. – 1658.), apmeklēdams gan humanitārās, gan medicīniskās zinātnes katedras. Pēc universitātes beigšanas viņam piedāvāts palikt skolā par pasniedzēju un Loks pasniedza studentiem sengrieķu valodu un retoriku. Taču, kad valstī atkal notika pārmaiņas, Loks apzinājās, ka nevarēs vairs palikt universitātes profesora amatā, tādēļ viņu kā ģimenes ārstu pieņēma Antonijs Ešlijs. Šajā ģimenē viņš nenodarbojās ar medicīnu, bet vairāk bija kā sekretārs, padomnieks un bērnu audzinātājs. Lokam pietika arī laiks zinātniskajiem pētījumiem un darbam. Anglijā atkal notika valdības jukas, un Loks vairākkārt pameta valsti, kuru laikā ilgu posmu uzturējās Francijā un Holandē. Kad Anglijā Stjuarti tika padzīti no valdošajām struktūrām, Loks atgriezās dzimtenē un ieņēma augstus amatus tirdzniecības resoros. Šajā laikā viņš varēja arī izdot sagatavotos zinātniskos darbus, tai skaitā arī “Eseju par cilvēka sapratni” (1690.), kura rakstīja gandrīz 19 gadus, un pirmoreiz izdeva zem anonīma vārda. Vēl darbi, ko rakstīja Džons Loks, un tie ir – “4 vēstules par toleranci” (1689. – 1706.), “Kristietības saprātīgums” (1695.) un “Dažas domas par audzināšanu” (1693.). Kur pēdējais minētais ir devis nozīmīgu ietekmi pedagoģijas turpmākai attīstībai un ietekmējis arī Žana Žaka Ruso uzskatu veidošanos. Lokam ir arī lieli nopelni ne vien filozofijas, bet arī angļu kultūras attīstībā. Viņš bija pirmais ievērojamais angļu filozofs, kas savus darbus sarakstījis dzimtajā valodā. Džons Loks miris 1704. gada 28. oktobrī.
Džons Loks par galveno zināšanu avotu uzskatīja pieredzi, vērojumu, eksperimentu. Viņš bija pirmais, kurš sīkumaini pētīja empīrisko izziņu, un pārliecinājās, ka ikviena pieredze sākas ar ārpasaules uztveršanu caur sajūtām. Loks izveidoja virzienu, kuru nosauca par sensuālismu – vienīgais izziņas avots ir sajūtas. …
