Džordža Orvela sociālisma ideju kroplīguma atklāsme "Dzīvnieku fermā"

Pastāv vairāki pasaules radīšanas mīti – pasauli radījis Dievs, tā radusies Lielajā sprādzienā, radusies ar ārpus zemes radību palīdzību u.c. versijas -, taču, lai cik atšķirīgas tās būtu, tām ir kaut kas kopīgs – sistēma, kas nosaka, ka katrai būtnei ir sava vieta, kas atkarīga no katra spējām un īpašībām, līdz ar to spējīgākais, gudrākais un spēcīgākais dzīvo labāk, valda pār citiem, piemēram, baktērijas ir mazākā dzīvības forma, tāpēc kopumā kalpo par barību citiem, tomēr pastāv arī savstarpējā hierarhija, kurā principi tie paši. Tā dabā iekārtots – stiprākais apēd vājāko -, taču cilvēki mēdz aizmirst, ka arī ir daļa no šī sistēmas – kāds ēd viņus un ka viņi „ēd (piem., izmanto peļņas gūšanā, ar kuru nodrošina savu eksistenci)” viens otru, un vēlas šo kārtību mainīt jeb, pareizāk sakot, to cenšas mainīt vājākie, kuri nav apmierināti ar savu vietu. Cilvēki visos laikos ir uzskatījuši par netaisnību to, ka visi nav vienlīdzīgi, visspilgtāk atšķirības starp šķirām sāka izpausties līdz ar naudas parādīšanos, vēlāk industrializācijas laikā, kad rūpnīcu strādnieku saņēma grašus, kamēr to vadītāji peldējās naudā. Šajā laikā arī dzima sociālisma ideja - politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāizveido tāda iekārta, kur galvenie ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā, visa sabiedrība kontrolētu produktu sadali un maiņu un notiktu virzība uz pilnīgu sociālo vienlīdzību .To vairakkārt centušies realizēt dzīvē, kas prasījis miljoniem cilvēku upuru un beigās novedis pie atklāsmes, ka sociālisms kopumā ir kroplīga (novirze no normas ), utopiska un nerealizējama ideja, ko Džordžs Orvels jau paredzēja savā darbā „Dzīvnieku ferma”.…