Dzejās bieži sastopams tāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis kā deminutīvs. Mani pārsteidza, ka visos Veidenbauma dzejoļos, kurus es izlasīju, nebija neviena vārda pamazinājuma formā. Bieži sastopami arī salīdzinājumi. Tos Veidenbauma dzejā gan varēja saskatīt: “Kā gulbji balti padebeši iet”; “Kā sapņi no pasaules dzimumi zūd”; “Kuļos es kā pliks pa nātrām”.
Izlasot Eduarda Veidenbauma dzejas krājumu, manas domas par dzeju krasi mainījās. Nezinu neko daudz par viņa dzīvi vai personību, tāpēc nevaru precīzi izanalizēt viņa dzeju, tomēr pēc tā, ko izlasīju, varu droši teikt, ka Veidenbauma dzeja man patīk.
…