Eduards Veidenbaums ‘’ Kādēļ gan to, ko liktenis lemj negrozāmais, par sliktu lai saucam?’’

Dzīves ceļš nereti aizved mūs līdz punktam, kad liekas, ka pasaule sabrūk zem kājām. Neveiksmes, grūtības un negaidīti triecieni šķiet kā neizbēgams dzīves pārbaudījums. Šādās situācijās rodas jautājums: vai mēs patiešām esam likteņa pakļautībā? Vai varbūt šie triecieni ir aicinājums apzināties savu spēku un atklāt sevī vēl neapjaustas spējas? Liktenis kā fenomens ir iedvesmojis filozofus, dzejniekus un rakstniekus gadsimtiem ilgi, un tā jēgas izpratne nereti ir atkarīga no tā, vai mēs to uztveram, kā neizbēgamu ārējo spēku vai kā iespēju mainīt savu dzīves kursu. Eduards Veidenbaums, domājot par cilvēka pozīciju sarežģītās situācijās, raksta: “Kādēļ gan to, ko liktenis lemj negrozāmais, par sliktu lai saucam?” Šī doma provocē jautājumu: vai “sliktais” patiesībā ir objektīvs vērtējums vai tikai mūsu subjektīva reakcija uz dzīves triecieniem? Veidenbauma filozofiskajā skatījumā liktenis nav sods vai nelaime – tas ir dzīves plūdums, kuru mēs varam ietekmēt ar savu attieksmi. Lai gan nelabojami notikumi ir daļa no dzīves, cilvēkam ir dota iespēja tos pieņemt un izmantot sev par labu, liekot savā ceļā kā personības izaugsmes stūrakmeņus.…