Pirmais faktors: Eiropas valstu dažādie sabiedrības modeļi. Laika gaitā dažādās Eiropas valstīs veidojušies tikai tām raksturīgie sabiedrības modeļi. Attiecīgi par vienu un to pašu jautājumu katrai valstij var būt savs viedoklis. Piemēram, valstīs, kurās liela nozīme ir Romas katoļu baznīcai, nav pieņemama eitanāzija, viendzimuma laulības, mākslīgā apaugļošana, aborti, savukārt citās valstīs pret to izturas ar sapratni. Īrijā un Polijā grūtniecības pārtraukšana tiek ierobežota, Maltā tā ir aizliegta ar likumu. Savukārt trīs Eiropas valstīs - Nīderlandē, Beļģijā un Šveicē izņēmuma gadījumos tiek pieļauta brīvprātīga eitanāzija, ja cilvēks ir neglābjami slims.
Otrais faktors: Eiropas valstu nevienmērīga attīstība. Ne visas Eiropas valstis savā attīstībā sasniegušas vienoti augstu līmeni. Attiecīgi iedzīvotāji no mazāk attīstītiem reģioniem dosies uz vairāk attīstītākajiem. Veidojas situācija, kad mazāk attīstītie reģioni zaudē darbaspēku, speciālistus, savukārt vairāk attīstītākajos reģionos tiek mainīta vietējā kultūra. Sabiedrība dažādi reaģē uz šo parādību, jo ne visiem ir pieņemami multikulturālisma principi.
Trešais faktors: Nevēlami demogrāfiskie procesi. …