Cilvēks ir viens no miljoniem planētas Zemes iemītniekiem. Mēs esam apveltīti ar skaistuma un harmonijas unikālām jūtām, ar unikālām spējām pilnveidot apkārtējo pasauli. Cilvēks ir zinātnes un tehnikas radītājs, bet, diemžēl, vienlaikus arī dabas izpostītājs. Sabiedrības attīstība vienmēr saistīta ar postāmo iedarbību uz apkārtējo dabu. Pastāvīga rūpniecības, transporta, lauksaimniecības u.c. attīstība, pieprasa enerģijas izmaksas asu palielināšanu un izraisa augošu slodzi uz dabu. Mūsdienās intensīvas cilvēces darbības rezultātā notiek pat klimata izmaiņas. Ir skaidrs, ka šīs izmaiņas izraisīs cilvēkiem milzīgas problēmas, kas ir saistītas ar saimniekošanu un cilvēku dzīves nepieciešamu nosacījumu atveidojumu. Cilvēka saimnieciskā darbība mūsdienās jau izraisa klimata izmaiņas, tā iedarbojas uz Zemes baseina ūdens un gaisa ķīmisko sastāvu, uz dzīvniecisku un augu planētas pasauli, uz visu tās tēlu. Ekoloģijas problēma ir viena no laikmeta globālām problēmām. Šīs problēmas īpatnība ir tas globālais raksturs, tā skar visu pasaules tautu intereses, draud ar bojāeju visai cilvēcei, tai ir nepieciešami efektīvi lēmumi, kuri pieprasa valstu un tautu kopīgas pūles. Pēdējās desmitgadēs cilvēki sāka apzināties, ka pasaulē, kur ir tik daudz vajadzību un kur apkārtējā vide pasliktinās, nav iespējama veselīga sabiedrība un efektīva ekonomika. Sociālekonomiskai attīstībai jāizvēlas citu ceļu un obligāti jāņem vērā dabas vides iespējas. Tomēr, mums joprojām trūkst nepieciešamu zināšanu, lai prātīgi organizēt mūsu darbību un nodrošinātu harmonisku sabiedrības attīstību. Cilvēcei sakrātie zinātniskie dati pārsvarā ir orientēti uz konkrētu tagadnes cilvēku prasību apmierināšanu un nevar viennozīmīgi pareģot sabiedrības darbības sekas. Rezultātā, mūsu civilizācija nokļuva uz krustceļa. Kādu ceļu izvēlēties? Vai atradīsies spēki, kuri varēs apstādināt postošos procesus un atjaunot cerību uz nākotni, vai arī apkārtējas vides stāvokļa tālākā pasliktināšana atvedīs pasauli pie ekoloģiskas un sociālas katastrofas? Pārvaldot ar ekoloģiskām zināšanām, mēs iegūstam iespēju saprast Pasaules kārtības būtību un savējo, īsti cilvēcisko prasību, apmierināšanas kartību. Tikai šāda gadījuma homo sapiens – cilvēks sapratīgais, var kļūt par cilvēku viedīgu.…
