Darbā tiek apskatīta tēma par Rietumeiropas ekonomisko krīzi 20. gadsimtā. Līdz 20. gadsimtam ekonomiskās krīzes rezultātā cieta viena vai pāris valstu, taču vēlāk tas ieguva starptautisku raksturu.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, pasaulei nācās piedzīvot finanšu krīzes uzliesmojumu 1914. gadā. Par iemeslu globālai krīzei bija ārvalstu vērtspapīru pārdošana, ko realizēja Anglijas, Francijas, ASV un Vācija savas armijas saglabāšanai jeb militāru darbību finansēšanai. Šī krīze bija atšķirīga no citām ar to, ka tā sākās vienlaikus vairākās valstīs un neizplatījās no vienas valsts uz otru pēc tam, kad karotāji sāka likvidēt ārvalstu aktīvus.
1929. gada 24. oktobrī Ņujorkas fondu birža avarēja, taču pilsētas iedzīvotājiem tā bija parasta diena, un tajā brīdī viņi nevarēja izprast visas katastrofas lielumu, kas tuvojas ne tikai Amerikas Savienotajām valstīm, bet visai pasaulei globālā līmenī. Sabiedrība nevarēja iedomāties, ka vēlāk šī diena tiks iekļauta visās mācību grāmatās un tiks dēvēta par “Melno ceturtdienu”, un tas, kas notiks ar Ameriku, sauks par “Lielo depresiju”.
Darbā tiek aprakstītas Rietumeiropas ekonomiskās krīzes galvenās sastāvdaļas, sekas, iesaistītās valstis, finanšu krīze 1914. gadā, Lielā depresija un Melnā ceturtdiena.