Elektroniskie mediji

Tāpat kā citas Eiropas valstīs, arī Latvija ir sekojusi līdzi elektronisko mediju attīstībai. Digitalizācijas jeb ciparu tehnikas ieviešana elektroniskajos medijos ir sekmējusi auditorijas piekļuvi plašai informācijai .
Tādi elektroniskie mediji, kā radio, televīzija un internets ir populārākie, ātrākie un informācijas bagātākie ieguves veidi, kas ir veicinājuši globalizācijas procesu visā pasaulē, izklaidējot un informējot savu mērķa auditoriju. Mediji ir spēcīgs sabiedriskās domas veidotājs, un to satura kvalitāte būtiski ietekmē sabiedrības attīstību.
Sākotnēji pirmos elektriskos medijus varēja pieskaitīt tikai pie sabiedriskajiem medijiem, jo jebkurš jauns izgudrojums ir dārgs, tāpēc šādas „ekstras” varēja atļauties neliels klientu loks, tikai sabiedrībā turīgi cilvēki. Toreiz 1925. gadā, kad Latvijā parādījās pirmie radioaparāti, mūsdienu cilvēkam liktos stipri dīvaini, kā varēja klausīties tik garlaicīgus ziņu tekstus, bet tā laika cilvēkam tas bija jauna „ekstra”, sajust dzīvojamā telpā klātienes efektu, klausoties ziņas no tāliem apriņķiem. Arī ar televīziju bija līdzīgi, parādoties pirmajiem televizoriem, cilvēkiem radās plašāks interešu loks. Tolaik sabiedriskie mediji tika uzturēti ar valsts subsīdijām un ar ražotāju sponsorēšanas atbalstu.
Vēlāk cilvēki iemanījās radio un televīziju izmantot politiskām un ekonomiskām interesēm, manipulējot ar sabiedrības viedokli, kas bija pretrunā ar sabiedrisko mediju mērķiem, uzlabot sabiedrību, sniedzot objektīvu informāciju par jebkuru tēmu. …