Elīzas stāsts

Ir jūtama patīkama smarža, siltums.. Mamma šorīt stāstīja, ka ir Ziemassvētki, bet es nezinu, kas tie tādi ir!? Jūs teiksiet, kāpēc nepajautāju? Pavisam vienkārši – es vēl esmu mammas vēderā! Un šī būs mana dienasgrāmata.
1990. gada 25. decembris.
Mamma visu rītu rosījās šurpu – turpu, un es viņai, protams, līdzi! Dzirdēju mūziku – mierīgu, klusu un patīkamu. Ak, vai.. Es iedomājos par to kā būtu tagad tur ārā. Tur noteikti ir skaisti. Man ir tik daudzi jautājumi māmiņai! Tur ārā iespējams ir ļoti daudzas lietas un vietas. Kā man gribas to visu redzēt! Esmu ziņkārīga, ne? Nu jā..…