ES politika pret jaunajiem kaimiņiem Austrumu un Dienvidaustrumu Eiropā pēc 2004.gada 1.maija

Padomju okupācija bija ietekmējusi valstu sociālos, ekonomiskos un politiskos apstākļus ilgtermiņā, un valstīm pēc PSRS sabrukuma tagad bija jācīnās ar tiem. Valstīs pastāvēja debates par to identitāti un prioritātēm, kas ļautu izvēlēties vienu vai otru ārpolitisko virzienu. Tomēr visas bijušās PSRS valstis uzskata sevi par tiesīgām integrēties ES. Ukrainai, Moldovai un Baltkrievijai Krievija ir viens no grūtākajiem jautājumiem kā iekšpolitiski, tā ārpolitiski.
1990.gados Krievija bija mazliet apmulsusi par to, kādas valstis tagad būs tās kaimiņos, tā kā Krievija bija zaudējusi tās impērijas statusu, tai bija problēmas ar identitātes noteikšanu. Krievija tāpat bija grūts jautājums ES, nosakot tās attiecības ar A dimensijas valstīm – Ukrainu, Moldovu un Baltkrieviju. Šis reģions ir specifisks arī tāpēc, ka tas nekad no Eiropas puses nav bijis uzskatīts kā reģions. Brisele nekad neietvēra Krieviju, Ukrainu, Moldovu un Baltkrieviju vienā kategorijā ar sevi.…