Ojārs Vācietis bija spilgta, drosmīga, ievērojama un interesanta personība latviešu literatūrā, kā arī sabiedriskajā dzīvē . Viņš nebaidījās savas domas paust par Padomju Savienības režīmu, kurā valdīja spēcīga cenzūra, cilvēks nevarēja pateikt to, ko domā , jo pa to draudēja problēmas ar likuma sargiem.. Dzejnieks savas dzīves laikā publicējis 18 dzejoļu krājumus.Es analizēšu dzejoļu krājumu „Si minors”, jo šis bija pēdējais krājums, ko izdeva Ojāram Vācietim dzīvam esot un tas mani piesaistīja ar savu nosaukumu un ar to ,ka dzejoļi ir pilni ar autora izjūtām un pārdzīvojumiem.
‘’Si minora” pirmais dzejolis ir „Kad vējš, kā govs pie bada, īd...” ,kur galvenais varonis ir cilvēks, kuram ir spēja uzdrīkstēties, nenobaidīties no grūtam dzīves situācijām. …