Es ticu, ka dzīvoju, lai tiektos pretī pilnībai

Kuram gan nepatiktu, ja no viņa ņemtu paraugu mazi bērni un apbrīnotu pieaugušie? Tā ir viena no svarīgākajām cilvēka baudām – pašapliecināšana un pārākuma apziņa. Tieši šīs baudas dēļ, pilnības meklējumos ieslīkst gandrīz katrs cilvēks. Iespējams, ka šādi sakot es noniecinu cilvēku būtību un domu, ka dzīves ciklā viņiem jāattīstās pēc iespējas vairāk, lai atstātu pēc sevis kādas paliekošas atmiņas, kas arī pēc domas ir egoistiski.
No liriski daiļa iesākuma esmu nonācis pie tik racionāli pesimistiska nobeiguma. Tādas jau ir tās manas domas. Beigās vēlos piebilst, ka tomēr ir jātiecas pretī pilnībai, jo neskatoties uz to, kādi ir iemesli un dzinuļi, tas beigu beigās paliek mūsu pašu nopelns un vērtības. Tiekšanās pretī pilnībai ir cilvēkā pilnveidošana, bet nepilnveidoti cilvēki nespēj izbaudīt īsto dzīves skaistumu.

…