Iepazīstoties ar paša autora dzeju, un uzinot viņa skumjo dzīves stāstu, var noprast, ka šī dzeja, patiesībā ir jauna, izglītota cilvēka pārdomas par pasaules kārtību un ikdienišķiem procesiem, kas risinās visapkārt. Dzejā ir arī pārdomas par vienkāršā strādnieka dzīves rutīnu un arī par to cik tāda dzīve patiesībā ir vienkārša, garlaicīga un bezmērķīga, par šo ideju man personīgi ir jāpiekrīt autoram.
Manurāt, autors bieži nav lietojis saviem dzejoļiem kādus īpašus nosaukumus, jo ar tiem viņš ir vēlējies atspoguļot un sakārtot savas tā brīža domas, kā arī kā arī izteikt viedokli par iegūto informāciju. Manuprāt, autors tos vispār nebija vēlējies tos padarīt piejamus plašākai publikai, bet bija rēķinājies ar to, ka tas varētu notikt, tādēļ arī bieži vien dzejoļiem nebija piešķīris virsrakstus, tie vairāk bijuši domāti kā domugraudi paša Veidenbauma garīgai attīstībai.…