Katra cilvēka dzīves gājums saliekams kā krāsaina mozaīka no atsevišķiem daudzšķautņainiem gabaliņiem: bērnība, skolas gadi, jaunība ar studentu gadiem, darba gaitas, vecumdienas. Un atkarībā no tā, kurā posmā patreiz cilvēks atrodas, šie krāsainie gabaliņi ir kā pagātne , tagadne vai nākotne. Taču, lai kādā no posmiem cilvēks nebūtu, viņs vienmēr atceras savu bērnību kā pašu saulaināko un laimīgāko. Diemžēl bērnība ir tikai viena un atgriezties tajā nav iespējams. Nav manos spēkos apturēt laiku! Bērnība jau ir aizsteigusies. Un patiesi – cik ātri! Mēs vienkārši neiedomājamies, ka viens posms dzīvē jau ir atdots pagātnei un nav vairs atgūstams. Mierinājums ir tikai tas, ka mana bērnība bija tik saulaina, bezbēdīga, ietīta sirsnībā.…